» Bioloģiskās attīrīšanas pamatprocesi ir organisko vielu bioloģiskā noārdīšanās aerobā (pietiekoša skābekļa klātbūtnē) un anaerobā (bezskābekļa) vidē.
» Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas it vispiemērotākās sadzīves un komunālo kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanai.
» Pieprasījums pēc tām ir liels. Kaut arī konstruktīvie risinājumi ir dažādi, visas tehnoloģijas pamatā balstās uz šādiem procesiem:
» Amonifikācija, kur anaerobos vai anoksos (nepietiekoša skābekļa) apstākļos notiek mikroorganismu izraisītu, slāpekli saturošu organisko vielu noārdīšanās, kuras rezultātā rodas augiem un mikroorganismiem pieejams amonjaks; Amonifikācijas otrs nosaukums ir anaerobais process -anaerobais process jeb zona ir nepieciešama, lai paaugstinātu fosfora izdalīšanos. Jo anaerobiskāki apstākļi, jo vairāk acetāta tiek saražots procesa laikā. Tāpat tas noved pie lielākas fosfāta izdalīšanās. Lai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas sekcijā nodrošinātu anaerobu vidi, tai ir jābūt bez aerācijas sistēmas. Šī procesa rezultātā veidojas gāzes – metāns, ogļskābā, amonjaks un sērūdeņradis, kā arī organisko vielu sairšanas starpprodukti. Šo procesu izmanto kanalizācijas notekūdeņu nosēdumu apstrādei.Aerobo ķīmisko procesu rezultātā oksidējas organiskās vielas, kuras satur oglekli, slāpekli, sēru, fosforu, līdz minerāliem sāļiem (ogļskābes, slāpekļskābes, sērskābes un fosforskābes) un ogļskābei.
» Nitrifikācija, kur baktērijas aerobos apstākļos (pietiekoša skābekļa klātbūtnē - vismaz 2 mg/l), notiek mikroorganismu izraisīta amonija savienojumu oksidēšanās par nitrītiem un nitrātiem; Nitrifikācijas otrs nosaukums ir aerobais process - Aerobais process norisinās, ja sistēmā (iekārtā) tiek pievadīts gaiss ar sūkņa vai ar kompresora palīdzību. Aerobajā procesā, kurā tiek pievadīts gaiss organisko vielu daļa tiek oksidēta par CO2 un ūdeni, bet pārējā notekūdens daļa tiek patērēta šūnu sintēzei, lai izveidotu biomasas pārpalikumu, ko dēvē par aktīvajām dūņām. Bioķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tiek likvidēti organiskie savienojumi, raksturo ar šādu vienādojumu: Organiskās vielas + O2 + uzturvielas ---> mikroorganismi CO2 + H2O + jaunas šūnas
» Amonjaks tiek aizvadīts no sistēmas prom ar divu baktēriju grupu palīdzību, kuras kopīgi tiek dēvētas par nitrificējošajām baktērijām, jo tās katalizē nitrifikācijasreakcijas. Nitrifikācija ir amonjaka oksidēšanās process, kurā amonjaks tiek oksidēts par nitrātu divās reakcijās, ko realizē atšķirīgas aerobās baktēriju grupas.
NH3 + 1,5 O2 ---> NO2 + H+ +H2O
NO2 + 1 ,5 O2 --->NO3
» Denitrifikācija, kurā notiek oksidēto slāpekļa savienojumu noārdīšanās (reducējoties) un izdalās brīvs slāpeklis.
Kur notiek baktēriju augšana, kas attīra notekūdeni?
Baktērijas aug uz tā sauktajiem bioblokiem. Bloki ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar dažādiem materiāliem - šķembām, plastmasas diļiņām, riņķiem, kuriem ir liela kopēja virsma, uz kuras savairojas mikroorganismi, izveidojot bioplēvi. Notekūdeņi ar elektrisko sūkni caur sprauslām tiek izsmidzināti uz biofiltru. Izsmidzināšanas brīdī kanalizācijas notekūdeņi sajaucas ar gaisu un tajos izšķīst skābeklis. Tekot lejā caur biofiltru, baktērijas ūdeni attīra. Mikroorganismi uz bioplēves nemitīgi vairojas, bet vecie nogrimst biofiltra dibenā, no kurienes tie periodiski jāizvāc.
Pēc bioloģiskās attīrīšanas ūdeni var novadīt grāvī, tekošā ūdenstilpnē vai filtrēt zemē.
Biomasa / dūņas
Aktīvās dūņas satur tādus bioloģiskos organismus kā baktērijas, protozojus un citus mikroorganismus. Baktērijas veido galveno mikrobu kopienu aktīvajās dūņās.
Baktēriju veids, kas dominē sistēmā, ir atkarīgs no apkārtējās vides nosacījumiem, procesu konstrukcijas, iekārtu darbības veida un ieplūstošā notekūdens īpašībām. Mikroorganismi, kuriem ir liela skaitliskā nozīme aktīvajās dūņās, ir baktērijas, kuras ir sastopamas kā atsevišķi mikroorganismi, sākot no viena mikrometra līdz redzamām masām, vai individuālām kolonijām. Dažas baktērijas ir obligāti aerobas (tās var dzīvot tikai skābekļa klātbūtnē), bet citas – obligāti anaerobas (tās ir aktīvas vienīgi bezskābekļa vidē). Baktēriju izdzīvošanas pārsvars aktīvajās dūņās ir fakultatīvs – spējīgas dzīvot vienā, vai otrā skābekļa vai bezskābekļa vidē.
Gan heterotrofās un autotrofās baktērijas dzīvo aktīvajās dūņās. Heterotrofās baktērijas, lai sintezētu jaunas šūnas, iegūst enerģiju no ieplūstošā notekūdens organisko vielu oglekļa. Tajā pašā laikā, tās patērē enerģiju, organiskās vielas pārveidojot tādos savienojumos kā, piemēram, oglekļa dioksīds un ūdens.
Autotrofās baktērijas aktīvajās dūņās samazina oksidējošā oglekļa sastāvdaļas. Šīs baktērijas iegūst enerģiju no amonjaka - slāpekļa oksidācijas uz nitrāta - slāpekli divpakāpju pārveidošanas procesā, kas pazīstams kā nitrifikācija. Rezultātā no šīs oksidācijas reakcijas tiek iegūts tikai neliels daudzums enerģijas, un ir nepieciešama papildus enerģija, lai pārveidotu oglekļa dioksīdu uz šūnu oglekli.
Kā izvēlēties atbilstošāko bioloģisko attīrīšanas iekārtu
Lai izvēlētos atbilstošāko kanalizācijas bioloģisko attīrīšanas iekārtu ir jāņem vērā ne tikai iekārtas cena, bet arī tās darbības funkcijas, iekārtas parametri, attīrīšanas efektivitāte, apkalpošanas biežums un arī iekārtu sastāvdaļu maiņu biežums.
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu būtība ir baktērijas – dūņas, kas attīra ūdeni līdz tādai pakāpei, lai to varētu ne tikai novadīt gruntī, bet arī grāvī vai tekošā ūdenstilpnē.
Lai baktērijas veidotos, augtu, vairotos un pildītu tām piemēroto funkciju (attīrītu ūdeni), tām ir jārada atbilstoša vide – gan anaerobais process (bezgaisa), gan aerobais process (gaisa). Tātad ir jāizpēta, kuras attīrīšanas iekārtas nodrošina šos procesus attīrīšanas iekārtās.
Iekārtu parametri (izmēri) var būt ļoti dažādi, kā arī iekārtu materiāli no kuriem tiek taisītas attīrīšanas iekārtas. Visbiežāk cilvēki iegādājas mazas attīrīšanas iekārtas, jo tās ir lētākas, bet tās nespēj attīrīt pienākošo ūdens daudzumu un tad rodas problēma, kuru mēs cenšamies atrisināt, jo pārdevējs vai nu atsakās apkalpot savas pārdotās iekārtas vai arī nespēj nodrošināt savu iekārtu solīto kvalitāti. Vislabākais risinājums būtu kompakta iekārta, kurā ir vairāki attīrīšanas procesi, bet tās tilpums ir pietiekami liels priekš pienākošajiem ūdeņiem, lai kvalitatīvi un efektīvi attīrītu piesārņojumu. Vispiemērotākās iekārtu konstrukciju (korpusa) materiāls ir polietilēns, kas no citiem materiāliem atšķiras ar cenu, jo tas ir lētāks. Turklāt materiālas nedrīkst būt korozīvs metāla elementi) un pūstošs (koka elementi). Turklāt iekārtas, kas ir rūpnieciski izgatavotas, bet nav “salipinātas” kopā ir izturīgākas pret zemes spiedienu un nepastāv risks, ka radīsies plaisas pa kurā ūdens plūdīs prom no iekārtas.
» Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas it vispiemērotākās sadzīves un komunālo kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanai.
» Pieprasījums pēc tām ir liels. Kaut arī konstruktīvie risinājumi ir dažādi, visas tehnoloģijas pamatā balstās uz šādiem procesiem:
» Amonifikācija, kur anaerobos vai anoksos (nepietiekoša skābekļa) apstākļos notiek mikroorganismu izraisītu, slāpekli saturošu organisko vielu noārdīšanās, kuras rezultātā rodas augiem un mikroorganismiem pieejams amonjaks; Amonifikācijas otrs nosaukums ir anaerobais process -anaerobais process jeb zona ir nepieciešama, lai paaugstinātu fosfora izdalīšanos. Jo anaerobiskāki apstākļi, jo vairāk acetāta tiek saražots procesa laikā. Tāpat tas noved pie lielākas fosfāta izdalīšanās. Lai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas sekcijā nodrošinātu anaerobu vidi, tai ir jābūt bez aerācijas sistēmas. Šī procesa rezultātā veidojas gāzes – metāns, ogļskābā, amonjaks un sērūdeņradis, kā arī organisko vielu sairšanas starpprodukti. Šo procesu izmanto kanalizācijas notekūdeņu nosēdumu apstrādei.Aerobo ķīmisko procesu rezultātā oksidējas organiskās vielas, kuras satur oglekli, slāpekli, sēru, fosforu, līdz minerāliem sāļiem (ogļskābes, slāpekļskābes, sērskābes un fosforskābes) un ogļskābei.
» Nitrifikācija, kur baktērijas aerobos apstākļos (pietiekoša skābekļa klātbūtnē - vismaz 2 mg/l), notiek mikroorganismu izraisīta amonija savienojumu oksidēšanās par nitrītiem un nitrātiem; Nitrifikācijas otrs nosaukums ir aerobais process - Aerobais process norisinās, ja sistēmā (iekārtā) tiek pievadīts gaiss ar sūkņa vai ar kompresora palīdzību. Aerobajā procesā, kurā tiek pievadīts gaiss organisko vielu daļa tiek oksidēta par CO2 un ūdeni, bet pārējā notekūdens daļa tiek patērēta šūnu sintēzei, lai izveidotu biomasas pārpalikumu, ko dēvē par aktīvajām dūņām. Bioķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tiek likvidēti organiskie savienojumi, raksturo ar šādu vienādojumu: Organiskās vielas + O2 + uzturvielas ---> mikroorganismi CO2 + H2O + jaunas šūnas
» Amonjaks tiek aizvadīts no sistēmas prom ar divu baktēriju grupu palīdzību, kuras kopīgi tiek dēvētas par nitrificējošajām baktērijām, jo tās katalizē nitrifikācijasreakcijas. Nitrifikācija ir amonjaka oksidēšanās process, kurā amonjaks tiek oksidēts par nitrātu divās reakcijās, ko realizē atšķirīgas aerobās baktēriju grupas.
NH3 + 1,5 O2 ---> NO2 + H+ +H2O
NO2 + 1 ,5 O2 --->NO3
» Denitrifikācija, kurā notiek oksidēto slāpekļa savienojumu noārdīšanās (reducējoties) un izdalās brīvs slāpeklis.
Kur notiek baktēriju augšana, kas attīra notekūdeni?
Baktērijas aug uz tā sauktajiem bioblokiem. Bloki ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar dažādiem materiāliem - šķembām, plastmasas diļiņām, riņķiem, kuriem ir liela kopēja virsma, uz kuras savairojas mikroorganismi, izveidojot bioplēvi. Notekūdeņi ar elektrisko sūkni caur sprauslām tiek izsmidzināti uz biofiltru. Izsmidzināšanas brīdī kanalizācijas notekūdeņi sajaucas ar gaisu un tajos izšķīst skābeklis. Tekot lejā caur biofiltru, baktērijas ūdeni attīra. Mikroorganismi uz bioplēves nemitīgi vairojas, bet vecie nogrimst biofiltra dibenā, no kurienes tie periodiski jāizvāc.
Pēc bioloģiskās attīrīšanas ūdeni var novadīt grāvī, tekošā ūdenstilpnē vai filtrēt zemē.
Biomasa / dūņas
Aktīvās dūņas satur tādus bioloģiskos organismus kā baktērijas, protozojus un citus mikroorganismus. Baktērijas veido galveno mikrobu kopienu aktīvajās dūņās.
Baktēriju veids, kas dominē sistēmā, ir atkarīgs no apkārtējās vides nosacījumiem, procesu konstrukcijas, iekārtu darbības veida un ieplūstošā notekūdens īpašībām. Mikroorganismi, kuriem ir liela skaitliskā nozīme aktīvajās dūņās, ir baktērijas, kuras ir sastopamas kā atsevišķi mikroorganismi, sākot no viena mikrometra līdz redzamām masām, vai individuālām kolonijām. Dažas baktērijas ir obligāti aerobas (tās var dzīvot tikai skābekļa klātbūtnē), bet citas – obligāti anaerobas (tās ir aktīvas vienīgi bezskābekļa vidē). Baktēriju izdzīvošanas pārsvars aktīvajās dūņās ir fakultatīvs – spējīgas dzīvot vienā, vai otrā skābekļa vai bezskābekļa vidē.
Gan heterotrofās un autotrofās baktērijas dzīvo aktīvajās dūņās. Heterotrofās baktērijas, lai sintezētu jaunas šūnas, iegūst enerģiju no ieplūstošā notekūdens organisko vielu oglekļa. Tajā pašā laikā, tās patērē enerģiju, organiskās vielas pārveidojot tādos savienojumos kā, piemēram, oglekļa dioksīds un ūdens.
Autotrofās baktērijas aktīvajās dūņās samazina oksidējošā oglekļa sastāvdaļas. Šīs baktērijas iegūst enerģiju no amonjaka - slāpekļa oksidācijas uz nitrāta - slāpekli divpakāpju pārveidošanas procesā, kas pazīstams kā nitrifikācija. Rezultātā no šīs oksidācijas reakcijas tiek iegūts tikai neliels daudzums enerģijas, un ir nepieciešama papildus enerģija, lai pārveidotu oglekļa dioksīdu uz šūnu oglekli.
Kā izvēlēties atbilstošāko bioloģisko attīrīšanas iekārtu
Lai izvēlētos atbilstošāko kanalizācijas bioloģisko attīrīšanas iekārtu ir jāņem vērā ne tikai iekārtas cena, bet arī tās darbības funkcijas, iekārtas parametri, attīrīšanas efektivitāte, apkalpošanas biežums un arī iekārtu sastāvdaļu maiņu biežums.
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu būtība ir baktērijas – dūņas, kas attīra ūdeni līdz tādai pakāpei, lai to varētu ne tikai novadīt gruntī, bet arī grāvī vai tekošā ūdenstilpnē.
Lai baktērijas veidotos, augtu, vairotos un pildītu tām piemēroto funkciju (attīrītu ūdeni), tām ir jārada atbilstoša vide – gan anaerobais process (bezgaisa), gan aerobais process (gaisa). Tātad ir jāizpēta, kuras attīrīšanas iekārtas nodrošina šos procesus attīrīšanas iekārtās.
Iekārtu parametri (izmēri) var būt ļoti dažādi, kā arī iekārtu materiāli no kuriem tiek taisītas attīrīšanas iekārtas. Visbiežāk cilvēki iegādājas mazas attīrīšanas iekārtas, jo tās ir lētākas, bet tās nespēj attīrīt pienākošo ūdens daudzumu un tad rodas problēma, kuru mēs cenšamies atrisināt, jo pārdevējs vai nu atsakās apkalpot savas pārdotās iekārtas vai arī nespēj nodrošināt savu iekārtu solīto kvalitāti. Vislabākais risinājums būtu kompakta iekārta, kurā ir vairāki attīrīšanas procesi, bet tās tilpums ir pietiekami liels priekš pienākošajiem ūdeņiem, lai kvalitatīvi un efektīvi attīrītu piesārņojumu. Vispiemērotākās iekārtu konstrukciju (korpusa) materiāls ir polietilēns, kas no citiem materiāliem atšķiras ar cenu, jo tas ir lētāks. Turklāt materiālas nedrīkst būt korozīvs metāla elementi) un pūstošs (koka elementi). Turklāt iekārtas, kas ir rūpnieciski izgatavotas, bet nav “salipinātas” kopā ir izturīgākas pret zemes spiedienu un nepastāv risks, ka radīsies plaisas pa kurā ūdens plūdīs prom no iekārtas.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru