Jau daudzus gadus Latvijā privātmājās vairs neierīko betona grodus notekūdeņu novadīšanai. Un labi ka tā, jo pat neatkarīgi no tā, ka neviena būvvalde vairs neapstiprinās šādu konstrukciju, cilvēku apziņa mainās. Un māju īpašnieki un īpašmieces saprot, ka „no acīm nost” vēl nebūt nenozīmē, ka problēma atrisināta.
Taču par veco grodu vietā nākušo bioloģisko attīrīšanas metodi ir ļoti daudz jautājumu, pieņēmumu, mītu, aplamu priekšstatu, arī ilūziju un tā tālāk.
Te mēs varētu mēģināt sniegt interesentiem vismaz dažas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem privātmāju notekūdeņu attīrīšanas un arī novadīšanas (jā, tas ir ne mazāk svarīgi, kā ūdeni attīrīt!) lietās.
Plusi
Pirmais un galvenais – no jūsu mājas vairs neizplūst netīri, ķīmiskus piesārņojumus saturoši notekūdeņi, kas skalojas gruntī, upītē, grāvī, vai kā nu kuram sanāk. Te nu, kā saka, bez komentāriem. Jāpiezīmē, ka pat, ja tieši jūsu īpašumā neattīrītu notekūdeņu dēļ nav vītuši koki, akā parādījušies eļļaini traipi, īsāk sakot, jūs problēma nav skārusi, tas tikai nozīmē, ka netīrais ūdens aizgājis kur citur. Iespējams, pie kaimiņiem, tuvākiem vai tālākiem. Ja kaimiņu nav, tātad gruntsūdens plūsmas to aiznesušas dabā.
Daži teiks – kāpēc tas viss vajadzīgs, mūsu tēvi un vectēvi lika betona grodus un viss it kā bija kārtībā. Taču tēvu un vectēvu laikos atkritumos bija praktiski tikai dabiskas vielas. Par sadzīves ķīmiju tā īsti vispār runa nebija. Tāpat kā par sadzīves tehniku.
Otrais – esat tikuši vaļā no kanalizācijas aromātiem.
Trešais – No īstas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas iznākošais ūdens vairs neveido lipīgo plēvi, kas ar laiku aizmet ciet jebkuru infiltrācijas sistēmu – caurules, drenāžas kasetes, jebko. Šāds neattīrīts ūdens diemžēl raksturīgs Latvijā lētuma dēļ izplatītajiem t.s. „septiķiem”, kas būtībā tādas pūšanas tvertnes vien ir. No septiķiem nākušais ūdens spēj padarīt par smirdīgu purviņu ne vienu vien piemājas teritoriju, ko saimnieki paredzējuši drenāžai. Galvenā bēda – pēc tam, kad ar šo neattīrīto šķidrumu piesātinātā drenāžas sistēma beidz funkcionēt, nekas cits neatliek kā to tīrīt. Izmaksas ir identiskas, kā jaunu ierīkojot.
No kā jāuzmanās
Mīnusi ir katrai jaunai lietai, arī šai. Nedrīkst liet podā vai izlietnē jebko dezinficējošu lielos daudzumos – hlora preparātus, zilos graudiņus, liet podā litriem „Domestos” un tam radniecīgos līdzekļus. Jo tie visi uz baktērijām, kas „strādā” bioloģiskās attīrīšanas iekārtā, iedarbojas nāvējoši. Jāsaka gan, nekāda milzu nelaime arī nenotiek, ja tomēr kas tāds ir ielijis. Tad tikai jāizsauc asenizators, saturs jāaizvāc, no jauna jāsāk lietot iekārta, t.sk. jāapmeklē tualete, un re, 2-3 nedēļu laikā visa mikroflora būs attīstījusies par jaunu.
Zemūdens akmeņi
Latvijā izplatītākā kļūda – jaukt septiķi ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas! Septiķis gandrīz neko neattīra, būtībā tā ir tvertne, kur savākties netīrumiem, ļaut smagākajiem nosēsties dibenā un pēc tam novadīt ārā nākošo žurgu gruntī. Pamatprincips – kas nav redzams, tas nav netīrs...
Jāteic, ka šeit lielu lomu spēlē arī septiķu tirgotāju vēlme par katru cenu pārdot savu produkciju, tāpēc itin bieži gadās situācijas, kad, izmantotojot cilvēku nezināšanu, tvertne (septiķis) tiek uzdota par attīrīšanas iekārtu. Pat ja septiķim pievieno gaisa kompresoru, kas pūš septiķī gaisu, tas tādēļ par attīrīšanas iekārtu nepārvēršas. Tikai kļūst dārgāks. Pēc šāda principa arī akvārijs varētu attīrīties pats, tur arī gaisa burbulīši ir. Taču tā nenotiek.
Septiķī notiek bezgaisa (anaerobā) pūšana, tur piedalās anaerobās baktērijas, kas izdala smaku un to iedarbība ir ļoti, ļoti lēna. Sadalīšanās ātrums, turklāt tikai bioloģiskajiem atkritumiem, ir tāds pats, kā komposta kaudzē. Apmēram gads.
Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā notiek aerobā (skābekļa) sadalīšanās. Šeit mīt pilnīgi citas baktērijas, kas smaku tikpat kā neizdala, un, piebarotas ar skābekli, tās sadala atkritumus, tai skaitā arī sadzīves ķīmiju, ļoti ātri.
Novadīšana
Varianti ir divi. Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā attīrītu ūdeni drīkst novadīt grāvī. Kam tāds ir pieejams, to arī ieteicams izmantot. Ja tāda nav, atliek ierīkot dremāžas lauku. Mūsdienās ir pieejamas t.s. „drenāžas kasetes” kas ir daudz labķas risinājums par tradicionāljām infiltrācijas caurulēm – tās ir garas, tās aizņem daudz vietas, uzstādot jāpārrrok demitiem metru tranšeju. Drenāžas kasetes aizņem apmēram 5 līdz 6 m2. Un tās iespējams uzstādīt patiesi mazās piemājas teritorijās, arī tuvu pie mājas, uzreiz aiz iekārtas.
Euro Bion attīrīšanas iekārtas iespējams aprīkot ar tajās iebūvētu attīrītā ūdens sūkni, kas darbojas automātiski. Ar šādu sūkni ir pietiekami, lai ūdens tiktu aizvadīts vietās ar augstu gruntsūdeni, kā arī, lai grāvja pieejamības gadījumā, ūdeni aizvadītu uz grāvi, kurš augsta gruntsūdens gadījumā mēdz pārpildīties.
Te mēs varētu mēģināt sniegt interesentiem vismaz dažas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem privātmāju notekūdeņu attīrīšanas un arī novadīšanas (jā, tas ir ne mazāk svarīgi, kā ūdeni attīrīt!) lietās.
Plusi
Pirmais un galvenais – no jūsu mājas vairs neizplūst netīri, ķīmiskus piesārņojumus saturoši notekūdeņi, kas skalojas gruntī, upītē, grāvī, vai kā nu kuram sanāk. Te nu, kā saka, bez komentāriem. Jāpiezīmē, ka pat, ja tieši jūsu īpašumā neattīrītu notekūdeņu dēļ nav vītuši koki, akā parādījušies eļļaini traipi, īsāk sakot, jūs problēma nav skārusi, tas tikai nozīmē, ka netīrais ūdens aizgājis kur citur. Iespējams, pie kaimiņiem, tuvākiem vai tālākiem. Ja kaimiņu nav, tātad gruntsūdens plūsmas to aiznesušas dabā.
Daži teiks – kāpēc tas viss vajadzīgs, mūsu tēvi un vectēvi lika betona grodus un viss it kā bija kārtībā. Taču tēvu un vectēvu laikos atkritumos bija praktiski tikai dabiskas vielas. Par sadzīves ķīmiju tā īsti vispār runa nebija. Tāpat kā par sadzīves tehniku.
Otrais – esat tikuši vaļā no kanalizācijas aromātiem.
Trešais – No īstas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas iznākošais ūdens vairs neveido lipīgo plēvi, kas ar laiku aizmet ciet jebkuru infiltrācijas sistēmu – caurules, drenāžas kasetes, jebko. Šāds neattīrīts ūdens diemžēl raksturīgs Latvijā lētuma dēļ izplatītajiem t.s. „septiķiem”, kas būtībā tādas pūšanas tvertnes vien ir. No septiķiem nākušais ūdens spēj padarīt par smirdīgu purviņu ne vienu vien piemājas teritoriju, ko saimnieki paredzējuši drenāžai. Galvenā bēda – pēc tam, kad ar šo neattīrīto šķidrumu piesātinātā drenāžas sistēma beidz funkcionēt, nekas cits neatliek kā to tīrīt. Izmaksas ir identiskas, kā jaunu ierīkojot.
No kā jāuzmanās
Mīnusi ir katrai jaunai lietai, arī šai. Nedrīkst liet podā vai izlietnē jebko dezinficējošu lielos daudzumos – hlora preparātus, zilos graudiņus, liet podā litriem „Domestos” un tam radniecīgos līdzekļus. Jo tie visi uz baktērijām, kas „strādā” bioloģiskās attīrīšanas iekārtā, iedarbojas nāvējoši. Jāsaka gan, nekāda milzu nelaime arī nenotiek, ja tomēr kas tāds ir ielijis. Tad tikai jāizsauc asenizators, saturs jāaizvāc, no jauna jāsāk lietot iekārta, t.sk. jāapmeklē tualete, un re, 2-3 nedēļu laikā visa mikroflora būs attīstījusies par jaunu.
Zemūdens akmeņi
Latvijā izplatītākā kļūda – jaukt septiķi ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas! Septiķis gandrīz neko neattīra, būtībā tā ir tvertne, kur savākties netīrumiem, ļaut smagākajiem nosēsties dibenā un pēc tam novadīt ārā nākošo žurgu gruntī. Pamatprincips – kas nav redzams, tas nav netīrs...
Jāteic, ka šeit lielu lomu spēlē arī septiķu tirgotāju vēlme par katru cenu pārdot savu produkciju, tāpēc itin bieži gadās situācijas, kad, izmantotojot cilvēku nezināšanu, tvertne (septiķis) tiek uzdota par attīrīšanas iekārtu. Pat ja septiķim pievieno gaisa kompresoru, kas pūš septiķī gaisu, tas tādēļ par attīrīšanas iekārtu nepārvēršas. Tikai kļūst dārgāks. Pēc šāda principa arī akvārijs varētu attīrīties pats, tur arī gaisa burbulīši ir. Taču tā nenotiek.
Septiķī notiek bezgaisa (anaerobā) pūšana, tur piedalās anaerobās baktērijas, kas izdala smaku un to iedarbība ir ļoti, ļoti lēna. Sadalīšanās ātrums, turklāt tikai bioloģiskajiem atkritumiem, ir tāds pats, kā komposta kaudzē. Apmēram gads.
Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā notiek aerobā (skābekļa) sadalīšanās. Šeit mīt pilnīgi citas baktērijas, kas smaku tikpat kā neizdala, un, piebarotas ar skābekli, tās sadala atkritumus, tai skaitā arī sadzīves ķīmiju, ļoti ātri.
Novadīšana
Varianti ir divi. Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā attīrītu ūdeni drīkst novadīt grāvī. Kam tāds ir pieejams, to arī ieteicams izmantot. Ja tāda nav, atliek ierīkot dremāžas lauku. Mūsdienās ir pieejamas t.s. „drenāžas kasetes” kas ir daudz labķas risinājums par tradicionāljām infiltrācijas caurulēm – tās ir garas, tās aizņem daudz vietas, uzstādot jāpārrrok demitiem metru tranšeju. Drenāžas kasetes aizņem apmēram 5 līdz 6 m2. Un tās iespējams uzstādīt patiesi mazās piemājas teritorijās, arī tuvu pie mājas, uzreiz aiz iekārtas.
Euro Bion attīrīšanas iekārtas iespējams aprīkot ar tajās iebūvētu attīrītā ūdens sūkni, kas darbojas automātiski. Ar šādu sūkni ir pietiekami, lai ūdens tiktu aizvadīts vietās ar augstu gruntsūdeni, kā arī, lai grāvja pieejamības gadījumā, ūdeni aizvadītu uz grāvi, kurš augsta gruntsūdens gadījumā mēdz pārpildīties.
