Lai izvēlētos atbilstošāko kanalizācijas bioloģisko attīrīšanas iekārtu ir jāņem vērā ne tikai iekārtas cena, bet arī tās darbības funkcijas, iekārtas parametri, attīrīšanas efektivitāte, apkalpošanas biežums un arī iekārtu sastāvdaļu maiņu biežums.
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu būtība ir baktērijas – dūņas, kas attīra ūdeni līdz tādai pakāpei, lai to varētu ne tikai novadīt gruntī, bet arī grāvī vai tekošā ūdenstilpnē.
Lai baktērijas veidotos, augtu, vairotos un pildītu tām piemēroto funkciju (attīrītu ūdeni), tām ir jārada atbilstoša vide – gan anaerobais process (bezgaisa), gan aerobais process (gaisa). Tātad ir jāizpēta, kuras attīrīšanas iekārtas nodrošina šos procesus attīrīšanas iekārtās.
Iekārtu parametri (izmēri) var būt ļoti dažādi, kā arī iekārtu materiāli, no kuriem tiek taisītas attīrīšanas iekārtas. Visbiežāk cilvēki iegādājas mazas attīrīšanas iekārtas, jo tās ir lētākas, bet tās nespēj attīrīt pienākošo ūdens daudzumu un tad rodas problēma, kuru mēs cenšamies atrisināt, jo pārdevējs vai nu atsakās apkalpot savas pārdotās iekārtas vai arī nespēj nodrošināt savu iekārtu solīto kvalitāti. Vislabākais risinājums būtu kompakta iekārta, kurā ir vairāki attīrīšanas procesi, bet tās tilpums ir pietiekami liels priekš pienākošajiem ūdeņiem, lai kvalitatīvi un efektīvi attīrītu piesārņojumu. Vispiemērotākās iekārtu konstrukciju (korpusa) materiāls ir polietilēns, kas no citiem materiāliem atšķiras ar cenu, jo tas ir lētāks. Turklāt materiālas nedrīkst būt korozīvs metāla elementi) un pūstošs (koka elementi). Turklāt iekārtas, kas ir rūpnieciski izgatavotas, bet nav “salipinātas” kopā ir izturīgākas pret zemes spiedienu un nepastāv risks, ka radīsies plaisas pa kurā ūdens plūdīs prom no iekārtas.
Kur notiek baktēriju augšana, kas attīra notekūdeni!
Baktērijas aug uz tā sauktajiem bioblokiem. Bloki ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar dažādiem materiāliem - šķembām, plastmasas daļiņām, riņķiem, kuriem ir liela kopēja virsma, uz kuras savairojas mikroorganismi, izveidojot bioplēvi. Notekūdeņi ar elektrisko sūkni caur sprauslām tiek izsmidzināti uz biofiltru. Izsmidzināšanas brīdī kanalizācijas notekūdeņi sajaucas ar gaisu un tajos izšķīst skābeklis. Tekot lejā caur biofiltru, baktērijas ūdeni attīra. Mikroorganismi uz bioplēves nemitīgi vairojas, bet vecie nogrimst biofiltra dibenā, no kurienes tie periodiski jāizvāc.
Pēc bioloģiskās attīrīšanas ūdeni var novadīt grāvī, tekošā ūdenstilpnē vai filtrēt zemē
Septiķis vai bioloģiskā attīrīšanas iekārta?
Spriežot pēc ārējā izskata, tiešām, šīs abas iekārtas šķiet līdzīgas – abas ir plastmasas tilpnes ar ieplūdes un izplūdes atverēm, bet kas “lācītim vēderā”, kādas ir to funkcionālās atšķirības, un pats galvenais, kāda ir notekūdens attīrīšanas pakāpe vienai un otrai iekārtai, ne katrs nākamās privātmājas īpašnieks zina, un pat būvfirmu un būvmateriālu veikala pārstāvji ne vienmēr to spēj izskaidrot.
Septiķis jeb nosēd tilpne un notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārta ir principiāli atšķirīgi notekūdens attīrīšanas risinājumi, un lai gan abus mēdz saukt par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, to konstrukcija, darbības principi un arī notekūdens attīrīšanas pakāpes krasi atšķiras.
Septiķis ir nosēd tilpne ar vienu vai vairākiem nodalījumiem (parasti trim), caur kuriem notekūdenim plūstot cauri, palēninās tā pārvietošanās ātrums. Gravitācijas ietekmē, notekūdenī esošās smagās organisko un neorganisko vielu daļiņas nogulsnējas. Pirmajā nodalījumā – vairāk, otrajā – mazāk, trešajā – vismazāk. Tomēr izejot cauri visiem septiķa nodalījumiem, daļēji attīrītajā notekūdenī paliek izšķīdušās un ūdens slānī peldošās piesārņojošo vielu daļiņas, kas sastāda 40 – 50% no kopējā notekūdens piesārņojuma. Tātad septiķu notekūdens attīrīšanas efektivitāte ir 50 – 60%, un tā ir nepietiekama, lai drīkstētu notekūdeni bez papildus attīrīšanas novadīt vidē.
Notekūdens papildus attīrīšanai, pēc septiķa, parasti izbūvē filtrācijas lauku. Diemžēl, augsto gruntsūdeņu dēļ, filtrācijas lauku atbilstoši prasībām izbūvēt bieži nav iespējams. Filtrācijas caurules, lai neaizsaltu, jāiegulda 90 cm dziļumā, un filtrācijas pildījumam (parasti skalotas šķembas vai oļi) zem caurules, jābūt vismaz 1 m biezam, lai tas sekmīgi veiktu papildus notekūdens attīrīšanu, pirms notekūdens nokļūst vidē (gruntsūdenī). Tātad gruntsūdenim jābūt vismaz 2 – 2,5 m dziļi, bet Latvijā tā reti kur ir. Vairums gadījumos, īpaši pavasaros un rudeņos, daļēji attīrītais ūdens no septiķa uzreiz nonāk gruntsūdenī
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir kompaktas, hermētiskās plastmasas tilpnēs, un to attīrīšanas pakāpe ir 95 – 98%, kas ļauj attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes novadīt vidē. Iekārtu hermētiskums, ko spēj nodrošināt plastmasas tilpne, kā viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tās darbībai, ir jāuzsver īpaši, jo plašu izplatību šķietama lētuma dēļ ir ieguvušas iekārtas, ko montē dzelzsbetona grodu akās. Diemžēl, pat veicot grodu apstrādi ar hidroizolācijas materiāliem, tie nav hermētiski vai dehermetizējas pāris gadu laikā. Ja iekārta nav hermētiska, tiek piesārņoti gruntsūdeņi ar neattīrītiem notekūdeņiem, kā arī iekārtā ieplūstot gruntsūdenim tiek atšķaidīts iekārtā esošais notekūdens, tādejādi izjaucot mikroorganismu sekmīgai darbībai nepieciešamo vielu koncentrāciju attiecības.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtās notekūdens attīrīšana notiek gan fizikālu, līdzīgi kā septiķī, gan bioķīmisku procesu rezultātā, ko realizē mikroorganismi (septiķa - filtrācijas lauka sistēmā, šī loma ir filtrācijas laukam). Atšķirībā no septiķa - filtrācijas lauka sistēmas, notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtai, ja tai ir atbilstoša konstrukcija, ir vēl otrējais nostādinātājs, kurā tiek atdalīts attīrītais notekūdens no mikroorganismu masas (dūņām). Attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas, bet dūņas atgrieztas sistēmā. Septiķa - filtrācijas lauka sistēmā nav šāda mikroorganismu masas re cirkulācijas mehānisma, tāpēc filtrācijas lauki aizsērē, ar visām no tā izrietošajām sekām – filtrācijas pildījuma nomaiņa, iekoptās teritorijas uzrakšana utt.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, parasti, ja tās ir atbilstoši konstruētas, sastāv no trim nodalījumiem, katram no kuriem ir būtiska nozīme notekūdens attīrīšanā.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konstruktīvā atbilstība jāuzsver īpaši, jo tiek piedāvātas iekārtas, kurām lai samazinātu to pašizmaksu, nav otrējā nostādinātāja vai nav abu nostādinātāju. Protams, ka šādu iekārtu darbība nevar nodrošināt pienācīgu notekūdens attīrīšanas kvalitāti.
Pirmais nodalījums ir pirmējais nostādinātājs, kurā izgulsnējas smagās daļiņas. Tātad, funkcionāli, pirmējais nostādinātājs, atbilst septiķim.
Pēc pirmā nodalījuma, notekūdens nonāk bioreaktorā, kur tiek attīrīts no piesārņojošām, ūdenī izšķīdušām un neizšķīdušām organiskām vielām. Bioreaktori parasti ir vai nu aerotanka tipa, kur mikroorganismi ir brīvi peldoši ūdens slānī, un to masu sauc par aktīvajām dūņām, vai biofiltra tipa, kur mikroorganismi ir piestiprinājušies uz pildījuma materiāla veidojot bioplēvi. Šiem abiem galvenajiem bioreaktoru tipiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un nevar apgalvot ka viennozīmīgi viens ir labāks par otru.
Iekārtā ienākot netīram ūdenim un izplūstot tīram, starpība, piesārņojošās vielas pārvēršas mikroorganismu biomasā, kuras kopējais apjoms, neatkarīgi no bioreaktora tipa, nepārtraukti palielinās. Rodas liekā mikroorganismu masa, kas laiku pa laikam no iekārtas ir jāizņem.
Pēc bioreaktora, ūdens – dūņu maisījums nonāk otrējā nostādinātājā, kur dūņas tiek nostādinātas un atgrieztas bioreaktorā vai pirmējā nostādinātājā, bet attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas.
Attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes drīkst novadīt vidē – novadgrāvī, ūdenstilpnēs vai iesūcināt gruntī.
Funkcionāli, notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kompaktā korpusā apvieno septiķi (nosēd tilpni), filtrācijas lauku, kā arī papildus ir vēl otrējais nostādinātājs, kur no attīrītā ūdens atdala dūņu masu.
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu būtība ir baktērijas – dūņas, kas attīra ūdeni līdz tādai pakāpei, lai to varētu ne tikai novadīt gruntī, bet arī grāvī vai tekošā ūdenstilpnē.
Lai baktērijas veidotos, augtu, vairotos un pildītu tām piemēroto funkciju (attīrītu ūdeni), tām ir jārada atbilstoša vide – gan anaerobais process (bezgaisa), gan aerobais process (gaisa). Tātad ir jāizpēta, kuras attīrīšanas iekārtas nodrošina šos procesus attīrīšanas iekārtās.
Iekārtu parametri (izmēri) var būt ļoti dažādi, kā arī iekārtu materiāli, no kuriem tiek taisītas attīrīšanas iekārtas. Visbiežāk cilvēki iegādājas mazas attīrīšanas iekārtas, jo tās ir lētākas, bet tās nespēj attīrīt pienākošo ūdens daudzumu un tad rodas problēma, kuru mēs cenšamies atrisināt, jo pārdevējs vai nu atsakās apkalpot savas pārdotās iekārtas vai arī nespēj nodrošināt savu iekārtu solīto kvalitāti. Vislabākais risinājums būtu kompakta iekārta, kurā ir vairāki attīrīšanas procesi, bet tās tilpums ir pietiekami liels priekš pienākošajiem ūdeņiem, lai kvalitatīvi un efektīvi attīrītu piesārņojumu. Vispiemērotākās iekārtu konstrukciju (korpusa) materiāls ir polietilēns, kas no citiem materiāliem atšķiras ar cenu, jo tas ir lētāks. Turklāt materiālas nedrīkst būt korozīvs metāla elementi) un pūstošs (koka elementi). Turklāt iekārtas, kas ir rūpnieciski izgatavotas, bet nav “salipinātas” kopā ir izturīgākas pret zemes spiedienu un nepastāv risks, ka radīsies plaisas pa kurā ūdens plūdīs prom no iekārtas.
Kur notiek baktēriju augšana, kas attīra notekūdeni!
Baktērijas aug uz tā sauktajiem bioblokiem. Bloki ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar dažādiem materiāliem - šķembām, plastmasas daļiņām, riņķiem, kuriem ir liela kopēja virsma, uz kuras savairojas mikroorganismi, izveidojot bioplēvi. Notekūdeņi ar elektrisko sūkni caur sprauslām tiek izsmidzināti uz biofiltru. Izsmidzināšanas brīdī kanalizācijas notekūdeņi sajaucas ar gaisu un tajos izšķīst skābeklis. Tekot lejā caur biofiltru, baktērijas ūdeni attīra. Mikroorganismi uz bioplēves nemitīgi vairojas, bet vecie nogrimst biofiltra dibenā, no kurienes tie periodiski jāizvāc.
Pēc bioloģiskās attīrīšanas ūdeni var novadīt grāvī, tekošā ūdenstilpnē vai filtrēt zemē
Septiķis vai bioloģiskā attīrīšanas iekārta?
Spriežot pēc ārējā izskata, tiešām, šīs abas iekārtas šķiet līdzīgas – abas ir plastmasas tilpnes ar ieplūdes un izplūdes atverēm, bet kas “lācītim vēderā”, kādas ir to funkcionālās atšķirības, un pats galvenais, kāda ir notekūdens attīrīšanas pakāpe vienai un otrai iekārtai, ne katrs nākamās privātmājas īpašnieks zina, un pat būvfirmu un būvmateriālu veikala pārstāvji ne vienmēr to spēj izskaidrot.
Septiķis jeb nosēd tilpne un notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārta ir principiāli atšķirīgi notekūdens attīrīšanas risinājumi, un lai gan abus mēdz saukt par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, to konstrukcija, darbības principi un arī notekūdens attīrīšanas pakāpes krasi atšķiras.
Septiķis ir nosēd tilpne ar vienu vai vairākiem nodalījumiem (parasti trim), caur kuriem notekūdenim plūstot cauri, palēninās tā pārvietošanās ātrums. Gravitācijas ietekmē, notekūdenī esošās smagās organisko un neorganisko vielu daļiņas nogulsnējas. Pirmajā nodalījumā – vairāk, otrajā – mazāk, trešajā – vismazāk. Tomēr izejot cauri visiem septiķa nodalījumiem, daļēji attīrītajā notekūdenī paliek izšķīdušās un ūdens slānī peldošās piesārņojošo vielu daļiņas, kas sastāda 40 – 50% no kopējā notekūdens piesārņojuma. Tātad septiķu notekūdens attīrīšanas efektivitāte ir 50 – 60%, un tā ir nepietiekama, lai drīkstētu notekūdeni bez papildus attīrīšanas novadīt vidē.
Notekūdens papildus attīrīšanai, pēc septiķa, parasti izbūvē filtrācijas lauku. Diemžēl, augsto gruntsūdeņu dēļ, filtrācijas lauku atbilstoši prasībām izbūvēt bieži nav iespējams. Filtrācijas caurules, lai neaizsaltu, jāiegulda 90 cm dziļumā, un filtrācijas pildījumam (parasti skalotas šķembas vai oļi) zem caurules, jābūt vismaz 1 m biezam, lai tas sekmīgi veiktu papildus notekūdens attīrīšanu, pirms notekūdens nokļūst vidē (gruntsūdenī). Tātad gruntsūdenim jābūt vismaz 2 – 2,5 m dziļi, bet Latvijā tā reti kur ir. Vairums gadījumos, īpaši pavasaros un rudeņos, daļēji attīrītais ūdens no septiķa uzreiz nonāk gruntsūdenī
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir kompaktas, hermētiskās plastmasas tilpnēs, un to attīrīšanas pakāpe ir 95 – 98%, kas ļauj attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes novadīt vidē. Iekārtu hermētiskums, ko spēj nodrošināt plastmasas tilpne, kā viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tās darbībai, ir jāuzsver īpaši, jo plašu izplatību šķietama lētuma dēļ ir ieguvušas iekārtas, ko montē dzelzsbetona grodu akās. Diemžēl, pat veicot grodu apstrādi ar hidroizolācijas materiāliem, tie nav hermētiski vai dehermetizējas pāris gadu laikā. Ja iekārta nav hermētiska, tiek piesārņoti gruntsūdeņi ar neattīrītiem notekūdeņiem, kā arī iekārtā ieplūstot gruntsūdenim tiek atšķaidīts iekārtā esošais notekūdens, tādejādi izjaucot mikroorganismu sekmīgai darbībai nepieciešamo vielu koncentrāciju attiecības.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtās notekūdens attīrīšana notiek gan fizikālu, līdzīgi kā septiķī, gan bioķīmisku procesu rezultātā, ko realizē mikroorganismi (septiķa - filtrācijas lauka sistēmā, šī loma ir filtrācijas laukam). Atšķirībā no septiķa - filtrācijas lauka sistēmas, notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtai, ja tai ir atbilstoša konstrukcija, ir vēl otrējais nostādinātājs, kurā tiek atdalīts attīrītais notekūdens no mikroorganismu masas (dūņām). Attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas, bet dūņas atgrieztas sistēmā. Septiķa - filtrācijas lauka sistēmā nav šāda mikroorganismu masas re cirkulācijas mehānisma, tāpēc filtrācijas lauki aizsērē, ar visām no tā izrietošajām sekām – filtrācijas pildījuma nomaiņa, iekoptās teritorijas uzrakšana utt.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, parasti, ja tās ir atbilstoši konstruētas, sastāv no trim nodalījumiem, katram no kuriem ir būtiska nozīme notekūdens attīrīšanā.
Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konstruktīvā atbilstība jāuzsver īpaši, jo tiek piedāvātas iekārtas, kurām lai samazinātu to pašizmaksu, nav otrējā nostādinātāja vai nav abu nostādinātāju. Protams, ka šādu iekārtu darbība nevar nodrošināt pienācīgu notekūdens attīrīšanas kvalitāti.
Pirmais nodalījums ir pirmējais nostādinātājs, kurā izgulsnējas smagās daļiņas. Tātad, funkcionāli, pirmējais nostādinātājs, atbilst septiķim.
Pēc pirmā nodalījuma, notekūdens nonāk bioreaktorā, kur tiek attīrīts no piesārņojošām, ūdenī izšķīdušām un neizšķīdušām organiskām vielām. Bioreaktori parasti ir vai nu aerotanka tipa, kur mikroorganismi ir brīvi peldoši ūdens slānī, un to masu sauc par aktīvajām dūņām, vai biofiltra tipa, kur mikroorganismi ir piestiprinājušies uz pildījuma materiāla veidojot bioplēvi. Šiem abiem galvenajiem bioreaktoru tipiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un nevar apgalvot ka viennozīmīgi viens ir labāks par otru.
Iekārtā ienākot netīram ūdenim un izplūstot tīram, starpība, piesārņojošās vielas pārvēršas mikroorganismu biomasā, kuras kopējais apjoms, neatkarīgi no bioreaktora tipa, nepārtraukti palielinās. Rodas liekā mikroorganismu masa, kas laiku pa laikam no iekārtas ir jāizņem.
Pēc bioreaktora, ūdens – dūņu maisījums nonāk otrējā nostādinātājā, kur dūņas tiek nostādinātas un atgrieztas bioreaktorā vai pirmējā nostādinātājā, bet attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas.
Attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes drīkst novadīt vidē – novadgrāvī, ūdenstilpnēs vai iesūcināt gruntī.
Funkcionāli, notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kompaktā korpusā apvieno septiķi (nosēd tilpni), filtrācijas lauku, kā arī papildus ir vēl otrējais nostādinātājs, kur no attīrītā ūdens atdala dūņu masu.
