Brīva vieta REKLĀMAI

Uzsākta Ūdenssaimniecības attīstības projektu ieviešana Kārsavas novadā

Šī gada 15.aprīlī notika projektu atvēršanas darba grupas sanāksme un ir saņemtas būvatļaujas, kas ļauj uzsākt Eiropas Reģionālās attīstības fonda Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” finansēto projektu ieviešanu Kārsavas novada Mērdzenes un Salnavas pagastos.

Kārsavas novadā paralēli tiks ieviesti divi projekti, kuros iepirkumu konkursu rezultātā ir uzvarējuši gan vieni un tie paši būvdarbu, gan būvuzraudzības, gan autoruzraudzības veicēji, kas atvieglos savstarpējās komunikācijas un projektu ieviešanas darbu.

Izstrādājot Tehniskos projektus pagājušajā gadā, tika ieguldīts liels darbs. Pirmkārt, ar katru iedzīvotāju, pa kura zemi plānots ūdensvads vai kanalizācija, tika noslēgta plānoto darbu shēmas saskaņošana. Šāds saskaņojums ļāva katram īpašniekam noskaidrot, kur un kas, tiks izbūvēts. Šobrīd būvdarbi ir sākušies, tādēļ atvainojamies par sagādātājām neērtībām un aicinu visus iedzīvotājus būt iecietīgiem pret notiekošajiem procesiem un brīdiniet bērnus, lai netuvojas būvlaukumiem drošības apsvērumu pēc.

Projekts Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/069/025 „Ūdenssaimniecības attīstība Kārsavas novada Mērdzenes pagasta Mērdzenes ciemā”

Projekta īstenošanai 2014. gada 7. aprīlī Kārsavas novada pašvaldība ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA „Latgalija” noslēdza līgumu ID Nr. KNP 2013/30 par būvdarbu veikšanu ERAF līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Kārsavas novada Mērdzenes pagasta Mērdzenes ciemā” ietvaros. Saskaņā ar noslēgto līgumu rekonstrukcijas darbi tiks veikti sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas datuma.

Būvuzraudzību projektā veiks Imants Akmentiņš, autoruzraudzību – tehniskā projekta izstrādātājs SIA „Inženierprojekti videi”.

Projekta kopējās izmaksas sastāda EUR 481131.97, attiecināmās izmaksas ir EUR 397629.73, ERAF līdzfinansējums - EUR 337985.27, pašvaldības budžeta finansējums - EUR 59644.46. Piešķirtais finansējums tiks izlietots ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai Mērdzenes ciemā, veicot sacilpojuma izbūvi un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, ūdensapgādes tīklu rekonstrukciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un kanalizācijas tīklu paplašināšanu.
No Kārsavas novada pašvaldības puses tika norīkota vietējā darba grupa sekmīgai projekta norisei, uzraudzībai un īstenošanai trīs cilvēku sastāvā:
- Pagasta pārvaldnieks Jānis Koļčs,
- Attīrīšanas iekārtu operators Leons Silkāns,
- Santehniķis Aivars Noviks
Projekts Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/070/095 „Ūdenssaimniecības attīstība Kārsavas novada Salnavas pagasta Salnavas ciemā”
Projekta īstenošanai 2014. gada 7. aprīlī Kārsavas novada pašvaldība ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA „Latgalija” noslēdza līgumu ID Nr. KNP 2013/31 par būvdarbu veikšanu ERAF līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Kārsavas novada Salnavas pagasta Salnavas ciemā” ietvaros. Saskaņā ar noslēgto līgumu rekonstrukcijas darbi tiks veikti sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas datuma. Būvuzraudzību projektā veiks Imants Akmentiņš, autoruzraudzību – tehniskā projekta izstrādātājs SIA „Inženierprojekti videi”.

Projekta kopējās izmaksas sastāda EUR 399662.51, attiecināmās izmaksas ir EUR 330299.60, ERAF līdzfinansējums - EUR 280754.66, pašvaldības budžeta finansējums - EUR 49544.94. Piešķirtais finansējums tiks izlietots ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai Salnavas ciemā, veicot ūdensapgādes tīklu rekonstrukciju, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas izbūvi, kanalizācijas spiedvada izbūvi un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju.

No Kārsavas novada pašvaldības puses tika norīkota vietējā darba grupa sekmīgai projekta norisei, uzraudzībai un īstenošanai trīs cilvēku sastāvā:
- Attīstības nodaļas vadītāja Inese Nagle,
- Pagasta pārvaldniece Anna Gabrāne,
- Attīrīšanas iekārtu operators Aleksandrs Savickis

Informāciju sagatavoja:
projekta vadītāja
Olita Grabovska, Tālr. 22015425

Par ūdeni un kanalizāciju jādomā pirms mājas celtniecības

Cilvēka dzīvē ūdenim ir ļoti liela nozīme, tāpēc straujajā būvniecības un mājokļu attīstības procesā nepārtraukti jādomā, kā šo dabas resursu saglabāt pēc iespējas labāk. Milzīga nozīme teir pareizai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmu izbūvei.
Par notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu jādomā jau projekta izstrādes stadijā, lai jaunajai mājai varētu izbūvēt mūsdienīgu un drošu notekūdeņu sistēmu.

Kur ņemt ūdeni

Lielpilsētās arī jaunbūvju īpašniekiem ir iespējas pieslēgties kopējam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Tas ir samērā labs variants, jo nav jādomā par dzeramā ūdens piegādi, tāpat atkrīt novadūdeņu jautājuma risināšana. Protams, ka ūdens no avota vai pazemes slāņiem teorētiski skaitās tīrāks un veselīgāks. Taču daudzviet pazemes ūdeņos ir konstatēts piesārņojums. Tas nozīmē — ja vēlaties pie jaunā mājokļa urbumu, tad pirms tam jāveic rūpīga izpēte.

Lauku iedzīvotājiem šajā ziņā ir vieglāk. Ja mājas tuvumā ir avots, tā ūdens der gan pārtikā, gan veļas mazgāšanai, gan citām sadzīves vajadzībām. Atliek ierakt zemē pāris grodu, kur ūdenim uzkrāties un parūpēties par tā nokļūšanu mājā. To var paveikt ar visparastāko sūkņu palīdzību. Grodiem vēl vajag izveidot pārsegumu, lai vienkāršajā ūdens krātuvē neiekļūst lapas un dažādi gruži. Grodu akas ir visvienkāršākā ūdens saņemšanas sistēma. Zinātāji teic, ka īsto ūdens “dzīslu” visprecīzāk protot noteikt rīkstnieki. Ticēt tam vai nē, tā ir katra privāta izvēle. Diezgan plaši lietots paņēmiens ir ūdens ieguve ar spices palīdzību. Šo sistēmu ieteicams pielietot vietās, kur virsējie gruntsūdeņi nav pārāk kvalitatīvi. Spici iedzen apmēram divdesmit metru dziļumā, kur ūdens ir tīrāks. Tāpat iespējams pasūtīt arī artēziskās akas urbumu, kas dos daudz lielāku ūdens kvalitātes garantiju, taču maksās arī pietiekami dārgi — vairākus tūkstošus latu. Artēziskajām akām tiek izdota speciāla pase un veikta ūdens ķīmiskā sastāva analīze.
Attīrīšanas ierīces

Ūdens attīrīšanas ierīces mājā ierīko atkarībā no tā, kāda konkrētajā apriņķī ir ūdens kvalitāte. Latvijā prakse rāda, ka bieži jāattīra ūdens ar lielu dzelzs un kaļķa saturu.

Visprimitīvākā saimniecībā zināmā mehāniskā ūdens attīrīšanas ierīce ir krūze — filtrs, kas darbojas pēc vienkārša principa. Ūdeni lej augšējā traukā, zem kura novietots nomaināms attīrīšanas filtrs.

Caurteces filtrus uzstāda uz ūdensvada netālu no krāna — tā, lai nefiltrētos viss lietojamā ūdens apjoms, bet tikai dzeramais. Tikai jāraugās, lai filtrs tiktu uzstādīts pareizi, pretējā gadījumā samazināsies tā kalpošanas laiks, un maināmie kārtridži ātri piesārņosies. Caurteces filtru uzdevums ir attīrīt ūdenino sīkajām mehāniskajām daļiņām, atdzelžot un mīkstināt. Atgriezenisko filtru sistēma savukārt attīra ūdeni gan no mehāniskajiem, gan organiskajiem un bakterioloģiskajiem piesārņojumiem. Tai uzstāda atsevišķu krānu.
Kanalizācijas iespējas

Pilsētās un ciematos visērtākais un pareizākais risinājums ir pieslēgšanās kopējam kanalizācijas tīklam. Reizē ar māju nāksies izbūvēt arī savienojumu ar kopējo tīklu, un jautājums atrisināts. Tomēr atkarībā no jaunbūves atrašanās vietas varētu būt iespējami arī citi risinājumi. Piemēram, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, nosēdakas ar izvešanu uz attīrīšanas ietaisēm, kā arī trīs kameru septiķakas. Pēdējā ir samērā populāra lieta, un sistēmas būtība ir vienkārša. Tiek izbūvētas trīs hermētiskas, savienotas akas. Pirmajā paliek lielākā daļa nosēdumu, uz otro aizplūst daļēji attīrīti notekūdeņi, bet trešajā tie nonāk vēl tīrāki. Pēc tam ūdeņi nokļūst drenāžas sistēmā, kur tie tiek filtrēti caur smiltīm.

Teksts :autore G,kārkliņa.
http://asenizacija.blogspot.com/

Kanalizācijas un septiķu tīrīšana


Lai kanalizācījas sistēmas darbotos ilgi un efektīvi, tām nepieciešams veikt tīrīšanu, ka arī cauruļu skalošanu no nogulsnēm.
Savlaicīga diagnostika, kā ari laicīgi izpildīta kanalizācijas sistēmas tīrīšana un apkalpošana, ļauj ieverojami paildzināt iekārtas darbības laiku, nodrošinot  Jums stabilu kanalizācijas sistēmas darbību, kas ļaus uz ilgu laiku aizmirst par aizsprostojumu novēršanas nepieciešamību.

Protams, Jūs to variet izdarīt paši, bet kad būsiet sačakarējuši, uzrakstiet man, mēģināsim sakārtot.



Kā izvēlēties atbilstošu bioloģisko attīrīšanas iekārtu ?!

Lai izvēlētos atbilstošāko kanalizācijas bioloģisko attīrīšanas iekārtu ir jāņem vērā ne tikai iekārtas cena, bet arī tās darbības funkcijas, iekārtas parametri, attīrīšanas efektivitāte, apkalpošanas biežums un arī iekārtu sastāvdaļu maiņu biežums.



Bioloģisko attīrīšanas iekārtu būtība ir baktērijas – dūņas, kas attīra ūdeni līdz tādai pakāpei, lai to varētu ne tikai novadīt gruntī, bet arī grāvī vai tekošā ūdenstilpnē.

Lai baktērijas veidotos, augtu, vairotos un pildītu tām piemēroto funkciju (attīrītu ūdeni), tām ir jārada atbilstoša vide – gan anaerobais process (bezgaisa), gan aerobais process (gaisa). Tātad ir jāizpēta, kuras attīrīšanas iekārtas nodrošina šos procesus attīrīšanas iekārtās.

Iekārtu parametri (izmēri) var būt ļoti dažādi, kā arī iekārtu materiāli, no kuriem tiek taisītas attīrīšanas iekārtas. Visbiežāk cilvēki iegādājas mazas attīrīšanas iekārtas, jo tās ir lētākas, bet tās nespēj attīrīt pienākošo ūdens daudzumu un tad rodas problēma, kuru mēs cenšamies atrisināt, jo pārdevējs vai nu atsakās apkalpot savas pārdotās iekārtas vai arī nespēj nodrošināt savu iekārtu solīto kvalitāti. Vislabākais risinājums būtu kompakta iekārta, kurā ir vairāki attīrīšanas procesi, bet tās tilpums ir pietiekami liels priekš pienākošajiem ūdeņiem, lai kvalitatīvi un efektīvi attīrītu piesārņojumu. Vispiemērotākās iekārtu konstrukciju (korpusa) materiāls ir polietilēns, kas no citiem materiāliem atšķiras ar cenu, jo tas ir lētāks. Turklāt materiālas nedrīkst būt korozīvs metāla elementi) un pūstošs (koka elementi). Turklāt iekārtas, kas ir rūpnieciski izgatavotas, bet nav “salipinātas” kopā ir izturīgākas pret zemes spiedienu un nepastāv risks, ka radīsies plaisas pa kurā ūdens plūdīs prom no iekārtas.

Kur notiek baktēriju augšana, kas attīra notekūdeni!

Baktērijas aug uz tā sauktajiem bioblokiem. Bloki ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar dažādiem materiāliem - šķembām, plastmasas daļiņām, riņķiem, kuriem ir liela kopēja virsma, uz kuras savairojas mikroorganismi, izveidojot bioplēvi. Notekūdeņi ar elektrisko sūkni caur sprauslām tiek izsmidzināti uz biofiltru. Izsmidzināšanas brīdī kanalizācijas notekūdeņi sajaucas ar gaisu un tajos izšķīst skābeklis. Tekot lejā caur biofiltru, baktērijas ūdeni attīra. Mikroorganismi uz bioplēves nemitīgi vairojas, bet vecie nogrimst biofiltra dibenā, no kurienes tie periodiski jāizvāc.

Pēc bioloģiskās attīrīšanas ūdeni var novadīt grāvī, tekošā ūdenstilpnē vai filtrēt zemē

Septiķis vai bioloģiskā attīrīšanas iekārta?

Spriežot pēc ārējā izskata, tiešām, šīs abas iekārtas šķiet līdzīgas – abas ir plastmasas tilpnes ar ieplūdes un izplūdes atverēm, bet kas “lācītim vēderā”, kādas ir to funkcionālās atšķirības, un pats galvenais, kāda ir notekūdens attīrīšanas pakāpe vienai un otrai iekārtai, ne katrs nākamās privātmājas īpašnieks zina, un pat būvfirmu un būvmateriālu veikala pārstāvji ne vienmēr to spēj izskaidrot.

Septiķis jeb nosēd tilpne un notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārta ir principiāli atšķirīgi notekūdens attīrīšanas risinājumi, un lai gan abus mēdz saukt par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, to konstrukcija, darbības principi un arī notekūdens attīrīšanas pakāpes krasi atšķiras.

Septiķis ir nosēd tilpne ar vienu vai vairākiem nodalījumiem (parasti trim), caur kuriem notekūdenim plūstot cauri, palēninās tā pārvietošanās ātrums. Gravitācijas ietekmē, notekūdenī esošās smagās organisko un neorganisko vielu daļiņas nogulsnējas. Pirmajā nodalījumā – vairāk, otrajā – mazāk, trešajā – vismazāk. Tomēr izejot cauri visiem septiķa nodalījumiem, daļēji attīrītajā notekūdenī paliek izšķīdušās un ūdens slānī peldošās piesārņojošo vielu daļiņas, kas sastāda 40 – 50% no kopējā notekūdens piesārņojuma. Tātad septiķu notekūdens attīrīšanas efektivitāte ir 50 – 60%, un tā ir nepietiekama, lai drīkstētu notekūdeni bez papildus attīrīšanas novadīt vidē.

Notekūdens papildus attīrīšanai, pēc septiķa, parasti izbūvē filtrācijas lauku. Diemžēl, augsto gruntsūdeņu dēļ, filtrācijas lauku atbilstoši prasībām izbūvēt bieži nav iespējams. Filtrācijas caurules, lai neaizsaltu, jāiegulda 90 cm dziļumā, un filtrācijas pildījumam (parasti skalotas šķembas vai oļi) zem caurules, jābūt vismaz 1 m biezam, lai tas sekmīgi veiktu papildus notekūdens attīrīšanu, pirms notekūdens nokļūst vidē (gruntsūdenī). Tātad gruntsūdenim jābūt vismaz 2 – 2,5 m dziļi, bet Latvijā tā reti kur ir. Vairums gadījumos, īpaši pavasaros un rudeņos, daļēji attīrītais ūdens no septiķa uzreiz nonāk gruntsūdenī

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir kompaktas, hermētiskās plastmasas tilpnēs, un to attīrīšanas pakāpe ir 95 – 98%, kas ļauj attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes novadīt vidē. Iekārtu hermētiskums, ko spēj nodrošināt plastmasas tilpne, kā viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tās darbībai, ir jāuzsver īpaši, jo plašu izplatību šķietama lētuma dēļ ir ieguvušas iekārtas, ko montē dzelzsbetona grodu akās. Diemžēl, pat veicot grodu apstrādi ar hidroizolācijas materiāliem, tie nav hermētiski vai dehermetizējas pāris gadu laikā. Ja iekārta nav hermētiska, tiek piesārņoti gruntsūdeņi ar neattīrītiem notekūdeņiem, kā arī iekārtā ieplūstot gruntsūdenim tiek atšķaidīts iekārtā esošais notekūdens, tādejādi izjaucot mikroorganismu sekmīgai darbībai nepieciešamo vielu koncentrāciju attiecības.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtās notekūdens attīrīšana notiek gan fizikālu, līdzīgi kā septiķī, gan bioķīmisku procesu rezultātā, ko realizē mikroorganismi (septiķa - filtrācijas lauka sistēmā, šī loma ir filtrācijas laukam). Atšķirībā no septiķa - filtrācijas lauka sistēmas, notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtai, ja tai ir atbilstoša konstrukcija, ir vēl otrējais nostādinātājs, kurā tiek atdalīts attīrītais notekūdens no mikroorganismu masas (dūņām). Attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas, bet dūņas atgrieztas sistēmā. Septiķa - filtrācijas lauka sistēmā nav šāda mikroorganismu masas re cirkulācijas mehānisma, tāpēc filtrācijas lauki aizsērē, ar visām no tā izrietošajām sekām – filtrācijas pildījuma nomaiņa, iekoptās teritorijas uzrakšana utt.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, parasti, ja tās ir atbilstoši konstruētas, sastāv no trim nodalījumiem, katram no kuriem ir būtiska nozīme notekūdens attīrīšanā.

Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konstruktīvā atbilstība jāuzsver īpaši, jo tiek piedāvātas iekārtas, kurām lai samazinātu to pašizmaksu, nav otrējā nostādinātāja vai nav abu nostādinātāju. Protams, ka šādu iekārtu darbība nevar nodrošināt pienācīgu notekūdens attīrīšanas kvalitāti.

Pirmais nodalījums ir pirmējais nostādinātājs, kurā izgulsnējas smagās daļiņas. Tātad, funkcionāli, pirmējais nostādinātājs, atbilst septiķim.

Pēc pirmā nodalījuma, notekūdens nonāk bioreaktorā, kur tiek attīrīts no piesārņojošām, ūdenī izšķīdušām un neizšķīdušām organiskām vielām. Bioreaktori parasti ir vai nu aerotanka tipa, kur mikroorganismi ir brīvi peldoši ūdens slānī, un to masu sauc par aktīvajām dūņām, vai biofiltra tipa, kur mikroorganismi ir piestiprinājušies uz pildījuma materiāla veidojot bioplēvi. Šiem abiem galvenajiem bioreaktoru tipiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un nevar apgalvot ka viennozīmīgi viens ir labāks par otru.

Iekārtā ienākot netīram ūdenim un izplūstot tīram, starpība, piesārņojošās vielas pārvēršas mikroorganismu biomasā, kuras kopējais apjoms, neatkarīgi no bioreaktora tipa, nepārtraukti palielinās. Rodas liekā mikroorganismu masa, kas laiku pa laikam no iekārtas ir jāizņem.

Pēc bioreaktora, ūdens – dūņu maisījums nonāk otrējā nostādinātājā, kur dūņas tiek nostādinātas un atgrieztas bioreaktorā vai pirmējā nostādinātājā, bet attīrītais ūdens tiek izvadīts no iekārtas.

Attīrīto ūdeni bez papildus apstrādes drīkst novadīt vidē – novadgrāvī, ūdenstilpnēs vai iesūcināt gruntī.



Funkcionāli, notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kompaktā korpusā apvieno septiķi (nosēd tilpni), filtrācijas lauku, kā arī papildus ir vēl otrējais nostādinātājs, kur no attīrītā ūdens atdala dūņu masu.

Santehniķi izsaucāt?


Zvans pie durvīm. Saimnieks atver, – uz sliekšņa stāv santehniķis.
- Santehniķi izsaucāt?
- Nē.
- Kā tā?! Pilsone Bērziņa šeit dzīvo?
- Viņa nomira pirms trīs mēnešiem!
- Ir nu gan cilvēki! Izsauc santehniķi, bet paši ņem un mierīgi nomirst!

Tehniskais kanalizācijas dienests

Avārijas likvidēšana pēc izsaukuma visu diennakti Tālr. 29 36 46 56
Laika gaitā cauruļvadi aizsērē, aizsprostojas, saplaisā vai iebrūk, kā rezultātā rodas gan sadzīviskas, gan ekoloģiskas problēmas. Lai atvieglotu bojājumu diagnostiku un remontdarbus to novēršanā, piedāvājam būtiski atšķirīgu problēmas risinājumu, neatrokot, neatsedzot un nedemontējot bojātos posmus.

ASENIZĀCIJAS PAKALPOJUMI

SIA "Asmāra" piedāvā:
Profesionāli asenizācijas pakalpojumi, attīrīšanas iekārtu apkope, remonts, izbūve un pārbūve.Automašīnas:
DAF
*Izsūkšana 5000 ltr.
*Skalošana 4000 ltr.

Rīga, Rīgas rajons, Stopiņu, Ropažu, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu novadi.
Mercedes-Benz

*Izsūkšana 5000 ltr.
*Skalošana 500 ltr.
Saulkrastu novads, Skultes pagasts, Carnikavas novads Rīgas rajons un Rīga.
SIA "ASMĀRA" Pērļu ielā 7, Saulkrasti, Rīgas rajons, LV -2161,
Biroja adrese - Institūta ielā 1, Ulbroka, Rīgas raj., LV-2130
Tel., Fakss: +371 67910874
E-mail: asmara@asmara.lv

Bio Kanalizācija – plusi, mīnusi, zemūdens akmeņi

Jau daudzus gadus Latvijā privātmājās vairs neierīko betona grodus notekūdeņu novadīšanai. Un labi ka tā, jo pat neatkarīgi no tā, ka neviena būvvalde vairs neapstiprinās šādu konstrukciju, cilvēku apziņa mainās. Un māju īpašnieki un īpašmieces saprot, ka „no acīm nost” vēl nebūt nenozīmē, ka problēma atrisināta.

Taču par veco grodu vietā nākušo bioloģisko attīrīšanas metodi ir ļoti daudz jautājumu, pieņēmumu, mītu, aplamu priekšstatu, arī ilūziju un tā tālāk.

Te mēs varētu mēģināt sniegt interesentiem vismaz dažas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem privātmāju notekūdeņu attīrīšanas un arī novadīšanas (jā, tas ir ne mazāk svarīgi, kā ūdeni attīrīt!) lietās.

Plusi

Pirmais un galvenais – no jūsu mājas vairs neizplūst netīri, ķīmiskus piesārņojumus saturoši notekūdeņi, kas skalojas gruntī, upītē, grāvī, vai kā nu kuram sanāk. Te nu, kā saka, bez komentāriem. Jāpiezīmē, ka pat, ja tieši jūsu īpašumā neattīrītu notekūdeņu dēļ nav vītuši koki, akā parādījušies eļļaini traipi, īsāk sakot, jūs problēma nav skārusi, tas tikai nozīmē, ka netīrais ūdens aizgājis kur citur. Iespējams, pie kaimiņiem, tuvākiem vai tālākiem. Ja kaimiņu nav, tātad gruntsūdens plūsmas to aiznesušas dabā.

Daži teiks – kāpēc tas viss vajadzīgs, mūsu tēvi un vectēvi lika betona grodus un viss it kā bija kārtībā. Taču tēvu un vectēvu laikos atkritumos bija praktiski tikai dabiskas vielas. Par sadzīves ķīmiju tā īsti vispār runa nebija. Tāpat kā par sadzīves tehniku.

Otrais – esat tikuši vaļā no kanalizācijas aromātiem.

Trešais – No īstas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas iznākošais ūdens vairs neveido lipīgo plēvi, kas ar laiku aizmet ciet jebkuru infiltrācijas sistēmu – caurules, drenāžas kasetes, jebko. Šāds neattīrīts ūdens diemžēl raksturīgs Latvijā lētuma dēļ izplatītajiem t.s. „septiķiem”, kas būtībā tādas pūšanas tvertnes vien ir. No septiķiem nākušais ūdens spēj padarīt par smirdīgu purviņu ne vienu vien piemājas teritoriju, ko saimnieki paredzējuši drenāžai. Galvenā bēda – pēc tam, kad ar šo neattīrīto šķidrumu piesātinātā drenāžas sistēma beidz funkcionēt, nekas cits neatliek kā to tīrīt. Izmaksas ir identiskas, kā jaunu ierīkojot.

No kā jāuzmanās

Mīnusi ir katrai jaunai lietai, arī šai. Nedrīkst liet podā vai izlietnē jebko dezinficējošu lielos daudzumos – hlora preparātus, zilos graudiņus, liet podā litriem „Domestos” un tam radniecīgos līdzekļus. Jo tie visi uz baktērijām, kas „strādā” bioloģiskās attīrīšanas iekārtā, iedarbojas nāvējoši. Jāsaka gan, nekāda milzu nelaime arī nenotiek, ja tomēr kas tāds ir ielijis. Tad tikai jāizsauc asenizators, saturs jāaizvāc, no jauna jāsāk lietot iekārta, t.sk. jāapmeklē tualete, un re, 2-3 nedēļu laikā visa mikroflora būs attīstījusies par jaunu.

Zemūdens akmeņi

Latvijā izplatītākā kļūda – jaukt septiķi ar bioloģisko attīrīšanas iekārtu. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas! Septiķis gandrīz neko neattīra, būtībā tā ir tvertne, kur savākties netīrumiem, ļaut smagākajiem nosēsties dibenā un pēc tam novadīt ārā nākošo žurgu gruntī. Pamatprincips – kas nav redzams, tas nav netīrs...

Jāteic, ka šeit lielu lomu spēlē arī septiķu tirgotāju vēlme par katru cenu pārdot savu produkciju, tāpēc itin bieži gadās situācijas, kad, izmantotojot cilvēku nezināšanu, tvertne (septiķis) tiek uzdota par attīrīšanas iekārtu. Pat ja septiķim pievieno gaisa kompresoru, kas pūš septiķī gaisu, tas tādēļ par attīrīšanas iekārtu nepārvēršas. Tikai kļūst dārgāks. Pēc šāda principa arī akvārijs varētu attīrīties pats, tur arī gaisa burbulīši ir. Taču tā nenotiek.

Septiķī notiek bezgaisa (anaerobā) pūšana, tur piedalās anaerobās baktērijas, kas izdala smaku un to iedarbība ir ļoti, ļoti lēna. Sadalīšanās ātrums, turklāt tikai bioloģiskajiem atkritumiem, ir tāds pats, kā komposta kaudzē. Apmēram gads.

Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā notiek aerobā (skābekļa) sadalīšanās. Šeit mīt pilnīgi citas baktērijas, kas smaku tikpat kā neizdala, un, piebarotas ar skābekli, tās sadala atkritumus, tai skaitā arī sadzīves ķīmiju, ļoti ātri.

Novadīšana

Varianti ir divi. Bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā attīrītu ūdeni drīkst novadīt grāvī. Kam tāds ir pieejams, to arī ieteicams izmantot. Ja tāda nav, atliek ierīkot dremāžas lauku. Mūsdienās ir pieejamas t.s. „drenāžas kasetes” kas ir daudz labķas risinājums par tradicionāljām infiltrācijas caurulēm – tās ir garas, tās aizņem daudz vietas, uzstādot jāpārrrok demitiem metru tranšeju. Drenāžas kasetes aizņem apmēram 5 līdz 6 m2. Un tās iespējams uzstādīt patiesi mazās piemājas teritorijās, arī tuvu pie mājas, uzreiz aiz iekārtas.

Euro Bion attīrīšanas iekārtas iespējams aprīkot ar tajās iebūvētu attīrītā ūdens sūkni, kas darbojas automātiski. Ar šādu sūkni ir pietiekami, lai ūdens tiktu aizvadīts vietās ar augstu gruntsūdeni, kā arī, lai grāvja pieejamības gadījumā, ūdeni aizvadītu uz grāvi, kurš augsta gruntsūdens gadījumā mēdz pārpildīties.

Ūdensapgāde un spiediena paaugstināšana

Nepārtraukta ūdens padeve arī ņemšanas vietās, kuras no ģeodēziskā viedokļa atrodas augstā līmenī. Lai kompensētu mainīgo ūdens patēriņu dažādās ēkās, piemēram, skolās, slimnīcās vai viesnīcās, nepieciešamas elastīgas un individuālajām prasībām atbilstīgas sistēmas. Wilo spiediena paaugstināšanas iekārtas ļaus nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi.

Izstāde no 17.10.2013-20.10.2013

Viss būvniecībai, remontam un interjeram – izstādē “Māja. Dzīvoklis 2013”, kurā piedalīsies nozīmīgākie preču un pakalpojumu ražotāji, tiešie piegādātāji un konkurētspējīgākie tirgotāji no Latvijas un ārvalstīm.
Atskats uz izstādi "Māja. Dzīvoklis 2012"
Izstādē "Māja. Dzīvoklis 2012" piedalījās 162 uzņēmumi– nozīmīgākie preču un pakalpojumu ražotāji, tiešie piegādātāji un konkurētspējīgākie tirgotāji no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Krievijas un Vācijas.
Četrās dienās "Māja. Dzīvoklis 2012" sagaidīja 24 602 apmeklētājus no 11 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Polijas, Kanādas, Austrijas un Somijas.

Toties sausās tualetes notekūdeņus nepiesārņo

Tās būvē ne tikai laukos, kur nevar pieslēgties kanalizācijai. Sirsniņmājiņas ir videi draudzīgas, jo nepatērē un nepiesārņo ūdeni. Tās var izveidot acij pievilcīgas, ērtas, aprīkotas ar mūsdienīgu santehniku un bez nepatīkamā aromāta.

Mūsdienās civilizēts tualetes apmeklējums parasti saistās ar ūdens lietošanu. Ja nav speciālas dozēšanas tvertnes, viena apmeklējuma reizē cilvēks patērē aptuveni 10 litrus ūdens. Gadā viena ģimene tātad kanalizācijā aizskalo 72 tonnas ūdens! Tas ir dzeramais – centralizēti piegādāts un attīrīts ūdensvada ūdens vai arī individuālās mājās no dziļurbuma iegūts, arī pietiekami kvalitatīvs. Tieši ūdens tualetes visvairāk piesārņo notekūdeņus, kurus pēc tam nākas attīrīt.

To saturu pēc kompostēšanas var izmantot augsnes mēslošanai. Kamēr mēs sirsniņmājiņas uzskatām drīzāk par nabadzības apliecinājumu vai ne visai ērtu piespiedu risinājumu vasarnīcā, dārza mājiņā vai kempingā, tikmēr civilizētajā Rietumeiropā sausās jeb biotualetes sāk atdzimt. Somijā darbojas pat Sauso tualešu klubs (Dry Toilet Club).

Konstrukcija un aprīkojums


Sirsniņmājiņu drīkst ierīkot tur, kur nav centralizēta ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma. Agrāk laukos vispirms vienkārši izraka bedri. Tagad, rūpējoties par gruntsūdeņu tīrību, ir prasība, ka tai jābūt izolētai. Tvertni izbetonē vai arī ieliek lielāka tilpuma mucu, padomājot arī par to, lai būtu ērti vēlāk izdabūt tās saturu.

Lai mazinātu smakas, noteikti jāierīko ventilācija. Caurules apakšējais gals ieiet tvertnē (virs ūdenslīnijas), bet augšējais iziet mājiņas jumta līmenī. Galā jāuzliek smalks sietiņš, lai neiekļūtu mušas, un jāizveido jumtiņš, lai pasargātu no nokrišņiem.

Lai mazinātu aromu, pēc katras lietošanas reizes podā iesaka iebērt sauju kūdras. Vēl labāk, ja tai piejaukts biokompostētāja pulveris. Tad baktērijas tvertnes saturu ātri vien pārstrādā kompostā, smakas nav, jūtama vien svaigas zemes smarža. Podā var ieliet arī kādu no šķidrajiem bioloģiskajiem smakas novēršanas līdzekļiem, ko piedāvā veikalos. Ja lietojam kūdru, to iebērsim akurātā traukā un klāt pieliksim lāpstiņu. Somijā izmanto kūdras un koka šķeldas maisījumu attiecībā 1 : 1. Kūdra labi uzsūc mitrumu, bet šķelda masu irdina.

Koka troņa vietā var likt santehnikas veikalos nopērkamus speciāli sausajām tualetēm domātus podus. No ārpuses tie izskatās tāpat kā parastie WC podi, taču iekšpusē nav līkuma, un gala produkts uzreiz iekrīt tvertnē. Protams, arī šim podam jāuzliek vāks.

Civilizētā sirsniņmājiņā jābūt iespējai nomazgāt rokas. Pie sienas var piestiprināt izlietni, virs tās – mehānisku metāla vai plastmasas ierīci, kuru vēl var sameklēt, piemēram, Rīgas Centrāltirgū. Ūdens patēriņš roku mazgāšanai nav nekāds lielais, tādēļ laukos izlietnes cauruli var vienkārši izvadīt ārpusē un galu ierakt augsnē. Vai arī zem izlietnes ierīkot skapīti un apakšā palikt spaini.

Uzliksim arī trauku ar ziepju gabaliņu vai šķidrās ziepes, parūpēsimies par dvieli vai papīra dvieļu rulli. Komfortam pie sienas var piekārt spoguli, lai dāmas var matus saķemmēt un degunu nopūderēt. Noder arī vairāki āķīši, lai var pakarināt mēteli un somu.

Der ievilkt arī elektrību. Patīkams ir āra apgaismojums, kuru var ieslēgt gan no dzīvojamās mājas, gan pie tualetes.
Sirsniņmājiņas telpa un santehnika arī ir regulāri jātīra. Vajadzīga vismaz birste un vieta, kur glabāt tīrīšanas līdzekļus. Šādā tualetē nedrīkst izmantot dezinfekcijas līdzekļus un agresīvus tīrīšanas līdzekļus, jo tad labās baktērijas aizies bojā un būs nepatīkams aromāts.

Kad tvertne pilna, ir divas iespējas. Var izsaukt zelta vedēju, kurš par kādiem 30 latiem tvertni iztukšos. Laukos tas varētu būt problemātiskāk, tādēļ kompostētu tvertnes saturu var lietot augsnes mēslošanai. Protams, uz sakņu dobēm to neliksim, taču to var iestrādāt ap augļu kokiem vai ogu krūmiem, vai pie dekoratīvo koku un krūmu stādījumiem.

Ko darīt jaunceltnē? Ceļot māju, kad vēl nekādu labierīcību nav, apdzīvotās vietās tagad neviens uz krūmiem neskrien. Celtnieki parasti iznomā un uzstāda pārvietojamās plastmasas biotualetes kabīnes.

Arhitektoniskie risinājumi

Ciemojoties Latvijas lauku sētās, redzētas daudzas un dažādas akurātas sirsniņmājiņas. Arī tad, ja mājā ir visas ērtības, saimnieki atzīst, ka tāda noder. Tā ir ērta, lai vasarā, laukā strādājot, nebūtu jāskrien uz telpām. Tā noder arī ekskursantiem vai kādam, kas atnācis uz brīdi aprunāties.

Ir saimnieki, kuri arī ciemiņiem ierīkojuši āra tualeti ar visām ērtībām. Tāda ir Strūbergu ģimenes daiļdārzā Beibežos. Gar dārza tālāko malu, kur atrodas volejbola laukums un atpūtas zona ar ugunskura vietu, ved ciemata iela, zem kuras atrodas centralizētā ūdensvada un kanalizācijas caurules. Saimnieks, saskaņojot ar būvvaldi, āra tualeti pieslēdzis šīm ērtībām. Pie Strūbergiem regulāri brauc ekskursanti, kuri ar šādu risinājumu ir ļoti apmierināti.

Āra tualetes noder arī viesu namos. Piemēram, lauku sētā "Kalnarušķi" Apes novadā, lai viesiem, laukā dzīvojoties, nebūtu jāskrien liels gabals uz māju, plašajā teritorijā uzceltas vairākas āra tualetes. Tām ir divas puses – dāmām un kungiem. Ielikti sausajām tualetēm domātie podi, bet grīdām izmantoti dažādi flīžu atlikumi, veidojot interesantu mozaīku.

Daudzi saimnieki sirsniņmājiņu labiekārtošanai izmanto būvmateriālu atlikumus, kas palikuši pāri no mājas celtniecības.

Uz grīdas var uzklāt ne tikai flīzes, bet arī linoleju vai laminātu. Lai nepiepēdotu, ārpusē noliek kājslauķi. Durvīs var iestrādāt kādu ledusstikla vai matētā stikla josliņu – iekšā gaišāks un arī no ārpuses labāk izskatās.

Lai mājiņa saderētos ar pārējām ēkām, var izmantot tādus pašus celtniecības materiālus un jumta segumus. Piemēram, lauku sētā ar niedru jumtiem tāds bija atvēlēts arī sirniņmājiņai, kura bija veidota trīsstūra formā (kā vigvams).

Vietu mājiņai parasti izvēlas nomaļus, lai tā nekristu acīs – piemēram, aiz kokiem vai krūmiem, ēku aizmugurē.

Rīgā ik gadu izbūvēs divas jaunas sabiedriskās tualetes



Rīgas teritorijas plānojumā atzīts, ka tualešu skaits galvaspilsētā ir jāpalielina, tāpēc Rīgā plānots būvēt vairākas jaunas labierīcības, otrdien raksta laikraksts Diena.

Patlaban tiek būvēta sabiedriskā tualete Abrenes ielā, bet Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti projekti vēl sešu labierīcību izbūvei. Jaunās tualetes atradīsies Viesturdārzā, Nordeķu parkā pie Dzirciema ielas, Mežaparkā, Janševska prospektā, Kungu ielā pie Grēcinieku ielas, Līvu laukumā, un vēl viena būs starp Slokas un Bāriņu ielu, noskaidrojis laikraksts.

«Finanšu iespēju robežās ir plānots uzbūvēt vismaz divas sabiedriskās tualetes gadā,» stāstīja Mājokļu un vides departamenta direktora biroja pārstāve Ieva Bruņiniece. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inta Briede norāda, ka pašreizējais tualešu, kā arī informatīvo norāžu skaits par labierīcību atrašanās vietu nav pietiekams.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums paredz, ka publiskajām tualetēm jābūt visos lielākajos laukumos un skvēros vai to tiešā tuvumā. Tās var tikt ne vien speciāli izbūvētas, bet arī atrasties dažādās ēkās, publiskajās autonovietnēs.

Pavisam vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā līdz 2018. gadam būtu jābūt 28 sabiedriskajām tualetēm.

Vienas jaunas divkabīņu tualetes izbūve ar visām komunikācijām, projektēšanu, būvuzraudzību izmaksā, sākot no 40 tūkstošiem latu, skaidroja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Publisko labierīcību nodaļas vadītājs Māris Stabulnieks.

Par tualešu nomāšanu pēdējā desmitgadē ir bijuši vairāki skandāli, kas galvenokārt saistīti ar labierīcībām Līvu laukumā. 2008. gadā Rīgas domes Vides departamenta vadītāja Askolda Kļaviņa noslēgtais līgums paredzēja, ka tolaik uzstādīto astoņu kabīņu apkalpošana piecu gadu garumā izmaksās vairāk nekā 486 tūkst. Ls, jo iepirkuma konkursā pieteicās tikai viens pretendents. Toreizējā dome noslēdza līgumu par nesamērīgu summu – vairāk nekā 7000 Ls mēnesī, kas pēc tam tika samazināts uz 1400 Ls mēnesī.

Problēmas ar kanalizāciju uzticiet specialistiem


Šis tas par drenāžas sistēmas apkopi

img_0095img_0086

Privātā teritorijā, kur pastāvīgi dzīvo 3-5 cilvēki, un ir ierīkots kanalizācijas septiķis, kanalizācija jātīra vismaz reizi divās nedēļās. Asenizācijas mašīnas pakalpojumi katru reizi izmaksā apmēram Ls 20,00.

Ja ir kanalizācijas septiķis, filtrācijas lauks aizaug 3-5 gadu laikā, to iztīrīt izmaksā ļoti dārgi. Ja teritorijā ir ierīkota notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas iekārta, filtrācijas lauks neaizaug, jo no iekārtas tiek novadīts pilnībā attīrīts ūdens.

Kanalizācijas septiķis labi kalpo tikai pirmos piecus līdz septiņus gadus. Tad sākas nedienas. Smaka neaprakstāma!!! Liekas, ka dzīvo kanalizācijas vidū... Bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta nerada ne mazāko smaku, par iekārtu liecina vien vāks zālītē.

Pirms pieņemt lēmumu, ko likt sava dārza vidū, šis būs noderīgs info.. Turpmāk vēl.

Bioloģiskās attīrīšanas iekārta



Risinot notekūdeņu attīrīšanas problēmas, būtu jāizvēlas izsmeļamā bedre, vai arī bioloģiskā attīrīšanas iekārta (BAI). Izsmeļamās bedres ne vienmēr var būt hermētiskas, jo pārsvarā tās izbūvē no dzelzsbetona grodiem, kuriem nav veikta kvalitatīva hidroizolācija, šī iemesla dēļ tajās var iekļūt gruntsūdeņi un lietusūdeņi.Gadījumā ja tomēr izsmeļamā bedre ir 100% nohermetizēta, tad jārēķinās ar izmaksām un neērtībām, kas saistās ar biežo asenizācijas mašīnu izsaukumiem. Vidēji, ja vienas privātmājas ūdens patēriņš diennaktī sastāda 700-800 litrus, tad asenizācijas mašīnu nāksies saukt vismaz 2-3 reizes mēnesī (atkarībā no izsmeļamās bedres tilpuma) un papildus jārēķinās arī ar nepatīkamo smaku un izbraukātu mauriņu. Šis vienkāršais risinājums ir ļoti tuvredzīgs. Izsmeļamo bedri varētu piemērot kādai pirtiņai vai dārza mājiņai, kur cilvēku uzturēšanās laiks ir pavisam īss, bet šobrīd pat šādiem objektiem ir pieejamas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.

Dubultsienu kanalizācijas caurules


Dubultsienu kanalizācijas caurules paredzētas ārdarbiem stingri noslogotās vietās, brauktuvju malās, zem ceļiem, ietvēm, utt. Šīm caurulēm ir dubultas sieniņas, ar perforētu ārējo apvalku, tādēļ tās var izturēt lielu spiedienu.

Cauruļu pieejamie diametri - (Dn-110, Dn-160, Dn-200, Dn-250, Dn-315, Dn-400, Dn-500, Dn-630).

Caurules 1m cena Dn-110 caurulei - no 2,80-4,5Ls

Oranžās kanalizācijas caurules


Oranžās kanalizācijas caurules paredzētas ārdarbiem, zem zemes līmeņa, to sieniņu biezums ir nedaudz lielāks kā pelēkajām kanlizācijas caurulēm. Līdzīgi kā pelēkās kanalizācijas caurules, arī šīs ir iedalāmas divos veidos, seit atšķirība ir trausluma ziņā, lētākās trauslākas, dārgākās izturīgākas.

Cauruļu pieejamie diametri - (Dn-110, Dn-160, Dn-200, Dn-250, Dn-315, Dn-400, Dn-500).

Caurules 1m cena Dn-110 caurulei - no 2,00-3,50Ls

Pelēkās kanalizācijas caurules


Pelēkās kanalizācijas caurules paredzēts izmantot iekšdarbos, iebūvējamās zonās (sienās, grīdās utt). Pelēkās caurules pārsvarā nopērkamas divu veidu, ar biezākām caurules sieniņām un plānākām, līdz ar to arī ir atšķirīgs to kalpošanas laiks un izsturība pret sārmiem.

Cauruļu pieejamie diametri - (DN-50, Dn-75, Dn-110)

Caurules 1m cena Dn-110 caurulei - no 1,20-2,50Ls

Baltās kanalizācijas caurules


Baltās kanalizācijas caurules paredzētas tikai iekšdarbiem un atklātās zonās, tādās kā pievadi no izlietnes līdz kanalizācijas izvadam sienā. Šīs caurules nav ieteicams iebūvēt paliekošās konstrukcijās, sienas, grīdas utt.

Cauruļu pieejamie diametri - (Dn-32, Dn-40, Dn-50).

Caurules 1m cena Dn-50 caurulei ~ 1Ls

Brīva vieta REKLĀMAI

Lapas Runā